Demokrātisko procesu praktizēšana ikdienas dzīvē

Demokrātijas būtība ir tā, ka mēs varam ietekmēt lēmumus grupā vai ģimenē, kā arī pieredze, ka mūsu viedoklis tiek uzklausīts un respektēts. Tas padara nozīmi veidot ikdienas praksi, kurā bērni tiek apmācīti kā nozīmīgi dalībnieki.Daži ieteikumi praksei:


ATBILDĪBA UN DEMOKRĀTIJAS AKTIVITĀTES


Lūdzu, diskutējiet par šiem jautājumiem pirms jūs sākat ģimenes sapulci:
 

  • Vai audžuģimene ir vieta, kur bērns atrodas, jo viņu neviens cits nevēlas, bet gaida, kad notiks kaut kas cits?
  • Vai audžuģimene ir vieta, kur bērnam ir nozīmīga loma ikdienas dzīvē, kurā viņš ir novērtēts, cilvēki uzklausa viņa domas un idejas, un kur bērna darbs tiek novērtēts?
  • Nekas cits nepadara bērnus lepnākus, kā spēja snieg ieguldījumu kopējam labumam!

 

Ieteikumi ikdienas dzīves organizēšanai, 1. solis:

  • Diskutējiet

 

Palīdziet bērniem saprast, kas kuram bērnam ir jādara, kad viņi strādā kopā.


ĢIMENES DIALOGI


Aktivitāšu plānošana, lai ļautu bērniem strādāt ar viņu tiesībām. 30 minūtes
 

Dialogu jūs varat veidot ar jūsu laulāto draugu, saviem bērniem un audžubērniem. Kādu laiku iepriekš izplānojiet to tā, lai bērniem nekļūtu pārāk garlaicīgi, redzot visas tiesības uzreiz.
 

Ko mēs varam darīt, lai mūsu ģimene ir informēti par savām tiesībām un mācās tās atbilstoši katra ģimenes locekļa vecumam? Kā mēs iepazīstinām bērnu ar tēmu?
 

Kādas aktivitātes mēs varam veidot bērniem par katru no tiesību punktiem (zīmēt, rakstīt, diskutēt, filmēt, veidot lomu spēles)?
 

Ieteikumi ikdienas dzīves organizēšanai, 2. solis:• Pēc pirmās ģimenes sapulces par pirmo no tiesībām, nogaidiet kādu nedēļu un tad rīkojiet nākamo sapulci, jautājot bērnam vai, viņaprāt, uzzinātās tiesības arī tiek praktizētas ģimenē. Pēc tam pārejiet pie otrās tiesības. Turpiniet šādā veidā, līdz būsiet izrunājuši visas tiesības.
 

Kad strādājat ar aktivitātēm, lai ļautu bērnam izprast savas tiesības, jūs varat savienot tiesības ar pienākumiem un atbildību: jūs varat dot bērnam mazus ikdienas uzdevumus, nosakiet, ka tie jāpaveic nedēļas laikā, un sakiet, ka tāpēc, ka bērns ir veicis šos pienākumus atbildīgi, viņš ir nopelnījis tiesības būt uzklausītam. Piemēram:
 

  • “Pagājušajā pirmdienā tu teici, ka tevī neviens neklausās pie vakariņu galda. Tāpēc mēs esam nolēmuši, ka mums ir jāuzklausa tavs viedoklis. Kopš šī brīža, kad mēs sēdēsim pie vakariņu galda, mēs dosim tev divas minūtes, lai pastāstītu mums par savu dienu un par ko tu domā”.

 
Kad esat informējuši bērnu par viņa tiesībām, iespējams bērns sāks pamanīt un runāt par to, ka reizēm viņa tiesības tiek pārkāptas.
 
Piemēram:
Skolā mani apceļ, jo es esmu no romu tautības ģimenes“.
Ja tas notiek, tā ir pozitīva zīme, ka bērns zina un saprot savas tiesības. Tas jums dos iespēju runāt par tiesībām, kā par ideāliem, kuras mēs cenšamies īstenot audžuģimenē, bet cīnīties ar aizspriedumiem reizēm ir grūti. Tieši šī iemesla dēļ cilvēki visā pasaulē vienojās par šīm tiesībām.