Latviešu
Bez vacāku gādības palikuši bērni ir pakļauti augsta riska nelabvēlīgai attīstībai vai nedrošas piesaistes iezīmēm. Viņi ir zaudējuši kontaktu ar saviem bioloģiskajiem vecākiem, pieredzējuši daudzas aprūpētāju maiņas un nereti daudzu aprūpētāju maiņu dienas laikā. Pirms nonākšanas institūcijā vai audžuģimenē, viņi bieži ir bijuši pakļauti pāridarījumiem un pieredzējuši daudzas šķiršanās (papildus zināšanām par rīcību, skatiet www.attachment-disorder.net (grāmata par aprūpi tulkota vairākās valodās)).
Ko jūs savā profesionālajā praksē varat darīt šo bērnu labā un kādus rezultātus varat sagaidīt?
Tas droši vien lielā mērā ir atkarīgs no bērna vecuma, kad tas ievietots profesionālas aprūpē. Pētījumi par audžu ģimenēs nonākušiem bērniem rāda, ja bērns ir jaunāks par 20 mēnešiem nonākot profesionālajā aprūpē, viņa piesaistes iezīmes var mainīties attiecībās ar profesionālu aprūpētāju, pieņemot, ka bērna aprūpe tiek nodrošināta lielāko daļu laika, kamēr viņš ir nomodā.
Tas nozīmē, ja praktizējat drošu aprūpi, bērnam var veidoties veselīga piesaiste.
Bērniem, kuri ir vecāki, nonākot profesionālajā aprūpē, ir daudz grūtāk mainīt pamata piesaistes uzvedību, tāpēc jums jābūt daudz pacietīgākiem un zināmā mērā jāpieņem, ka šim bērnam nepieciešama papildus palīdzība, lai funkcionētu. (vairāk informācijas šajā publikācijā www.psych.udel.edu/people/detail/mary_dozier).