Nedroša dezorganizēta piesaistes uzvedība
Daudzi bērni ir piedzīvojuši tāda līmeņa nemieru un bailes saistībā ar aprūpētājiem, ka pat viņu izvairīgā un ambivalentā piesaistes stratēģijas nepalīdz. Šo stadiju sauc par dezorientētu un dezorganizētu uzvedību, kas var parādīties īsu laika periodu vai kļūt par patstāvīgu izpausmi. Kad bērns šādi uzvedas, viņš ir tik ļoti satraukts, ka ir zaudējis jebkādu pieņemamu veidu, kā tikt galā ar intimitāti un šķiršanos. Šāda uzvedība bieži novērojama, ja neviens dzīves sākumā nav stimulējis vai rūpējies par bērnu, piemēram, ja pati māte bērnībā ir bijusi pamesta novārtā, vai vecāki ir bijuši narkomāni, kara vai krīzes upuri, kamēr bērns ir bijis mazs.
Mazi bērni:
 

  • Izrāda bailes pret aprūpētāju pat, ja aprūpētājs uzvedas droši.
  • Piemēram, sēžot aprūpētājam klēpī, vienmēr cītīgi cenšas aizgriezties prom.
  • Neadekvāti reaģē uz aprūpi:
    • kad aprūpētājs ienāk telpā, bērns bailēs sastingst;
    • izvairās no acu kontakta, skatoties citur;
    • monotoni kliedz bez vēlmes pēc kontakta, visu laiku atkārto vienas un tās pašas neko neizsakošās skaņas un vārdus;
    • meklējot aprūpi, pēkšņi pārtrauc to darīt: bērns var uzsākt kontaktu ar jums, bet kontakta brīdī negaidīti sākt darīt kaut ko citu, piemēram spēlēties vai arī fiziski sist jūs.

 

Vecāki bērni:
 

  • Uztur īsu un paviršu kontaktu ar personām un lietām.
  • Ir ļoti nemierīgi un nespēj koncentrēties un personu vai lietām. Nepārtraukti uzsāk jaunas aktivitātes, bet nekad tās nepabeidz vai arī neizbauda tās.
  • Nav personīgās robežas izjūtas (runā par intīmām un privātām lietām ar svešiniekiem)
  • Nav kritisks kontaktējoties (runā ar ikvienu, ko satiek, meklē intimitāti un komfortu pie pilnīgiem svešiniekiem). Iespējams pat izrāda nekritisku seksuālo uzvedību.
  • Trūkst vainas, nožēlas vai sirdsapziņas pārmetumu sajūtas.
  • Var būt ļoti apburoši un kontaktēties ar daudziem, bet bērnam nav ilglaicīgas draudzības vai dziļākas attiecības ar kādu konkrētu aprūpētāju.

 
Smagākos gadījumos 5-7 gadu vecumā bērnā var veidoties „piesaistes traucējumi”: bērns nav spējīgs veidot sociālas attiecības pieņemamā veidā, kā arī nav spējīgs veidot ilglaicīgas sociālas attiecības ar citiem. Adekvātas piesaistes stratēģijas trūkums ir nopietns stāvoklis. Bērnam ar šādu uzvedību, pieaugot, veidojas personības traucējumi (kā piemēram, „Robežu trūkums”, „Antisociāli personības traucējumi”, utt.).
 

PĀRDOMĀM

  • Vai esat pamanījis, ka jūsu aprūpē ir bērni, kas šādi uzvedas?
  • Kā jūs reaģējat, kad bērns šādi uzvedas?
  • Vai varat atceraties kādu savā ģimenē vai draugu lokā, kas būtu uzvedies līdzīgi?
  • Kas jums ir grūtākais reaģējot uz bērnu, kurš uzvedas dezorganizētā veidā?
Profesionāla aprūpe saistībā ar dezorganizētu bērnu uzvedību

Ja bērns agrīnā vecumā ir pieredzējis zaudējumu un neregulārus aprūpētājus, „viss ir nokavēts”. Daudzās agrīnās deformācijas un nedabiskā aprūpe palēninās bērna attīstību, īpaši sociālo, emocionālo un smadzeņu attīstību.
 

Rezultātā jūs bērnu ieraudzīsiet kā mazāku bērnu vecāka bērna ķermenī:

  • Izdaliet bērna bioloģisko vecumu ar 3 – kāds kontakts ir visatbilstošākais bērnam šajā vecumā; cik daudz bērns uztver instrukcijas; cik ilgi bērns šajā vecumā var koncentrēties?
  • Jums pašam sev jāuzdod jautājums: Kādā vecumā bērna esošās problēmas ir normālas?
  • Jums jādod priekšroka individuālam bērns-aprūpētājs kontaktam pēc iespējas vairāk, pirms tiek veidots bērns-vienaudzis kontakts.
  • Dodiet priekšroku aktivitātēm un dialogiem, kas atbilstoši jaunākiem bērniem.
  • Esiet ļoti pacietīgs un neceriet uz ātru attīstību.
  • Ikdienas aktivitātēs varat praktizēt to, ko bērni mācās no savas mātes:
    • paildziniet acu kontaktu, veidojiet daudz dialogus, nodrošiniet daudz fizisko kontaktu;
    • dienas laikā plānojiet īsas un konkrētā laikā ierobežotas aktivitātes.

 
 
Pages: 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11