Nedroša ambivalenta piesaistes uzvedība
Ja bērns piedzīvo aprūpētājus, kuri ir ļoti neprognozējami, kuri bieži soda vai rāj un nākamajā brīdī ir laipni un izrāda spēcīgas pozitīvas un negatīvas emocijas, bērnā veidojas ambivalenta uzvedības stratēģija.
Bērns ir kā lamatās starp aprūpes meklēšanu un vienlaicīgi ļoti nobijušies no neprognozējamā aprūpētāja.
Šādas pazīmes visbiežāk vērojamas bērniem, ja pieredzēta smaga pirmā aprūpētāja zaudēšana, ja starp aprūpētājiem bieži ir konflikti un vardarbība, vai ja aprūpētājam ir psihiska saslimšana.
Visos šajos gadījumos aprūpētāja uzvedība bērnam ir neparedzama.
 

  • Bērns visu laiku būs pieķēries aprūpētājam un viņu arī būs grūti mierināt.
    • Nebūtu droši sākt rotaļāties, jo bērnam radīsies lielas bailes no šķiršanās
    • Bērns centīsies kontrolēt aprūpētāju un “būt noteicējs”.
  • Vecāki bērni būs ļoti nervozi, satraucoties par to, ko citi par viņiem domā negatīvi (“es viņiem nepatīku”, “tu esi dusmīgs uz mani”).
  • Vienā brīdī bērns centīsies kontrolēt citus, būs par “vecāku” citiem bērniem ļoti kontrolējošā veidā, bet jau nākamajā brīdī bērns var sūdzēties par to, ka jūtas slims vai par to, ka viņš ir pārprasts, vai arī, ka viņš nevienam nepatīk. Viņš centīsies mainīt visus jūsu lēmumus vai pastāvīgi centīsies strīdēties par noteikumiem.
  • Bērnam nebūs mierīgas, draudzīgas attiecības ar daudz vienaudžiem, bet viņš pieprasīs konkrētu draugu („Tikai tu esi mans draugs, ja runāsi ar citiem, tu mani nodosi”).
  • Galējā variantā bērns var būt vardarbīgs un mēģināt piespiest citus bērnus uz lietām vai aktivitātēm, kas tiem nepatīk, piemēram, seksuāli ļaunprātīgām vai vardarbīgām aktivitātēm.
  • Bērns meklēs uzmanību, bet tajā pašā laikā viņam nepatiks vai arī viņš ienīdīs un nepārtraukti kritizēs aprūpētājus. Bērns var mēģināt iedalīt aprūpētājus („Tu man patīc, bet viņu es ienīstu”).
  • Bērns pastāvīgi var koncentrēties uz negatīvām attiecībām un mēģināt izvairīties no diskusijas par uzdevumiem.

 
Profesionāla aprūpe saistībā ar ambivalentu bērnu uzvedību

Ja bērnam ir nepieciešama aprūpe, bet tajā pašā laikā viņš ir ļoti nobijies no aprūpētājiem, tuvība un uzticēšanās kļūst par problēmu, un arī emocionālās distances regulēšana un tuvība kļūst par problēmu. Šie bērni cieš, un jums būtu jāfokusējas uz drošības sajūtas veidošanu:
 

  • Esiet laipns, bet arī ļoti stingrs. Nesodiet bērnu, prasības un noteikumus izsakiet mierīgi.
  • Pieņemiet lēmumus, ko bērns pats nevar pieņemt.
  • Palīdziet bērnam koncentrēties uzdevumam: “Tagad mēs lasīsim un nedarīsim neko citu turpmākās 10 minūtes”.
  • Veidojiet jēgpilnas, īsas aktivitātes un atkārtojiet tās katru dienu.
  • Kad bērns dramatizē, palīdziet viņam atgūt saprātu „Tu saki, ka gribi nomirt, jo tu nevienam nepatīc. Bet patiesībā tu šobrīd esi nedaudz noskumis un dusmīgs, tas drīz pāries, pat, ja tu tā šobrīd nedomā“.
  • Mēģiniet piefiksēt un aprunāties ar kolēģiem par to, kad bērns jūs sadusmo un padara ambivalentu. Mēģiniet ieturēt distanci tajā, kā raugāties uz bērnu, lai būtu mierīgs, stabils, laipns un stingrs.

 

PĀRDOMĀM

  • Vai esat pamanījis, ka jūsu aprūpē ir bērni, kas šādi uzvedas?
  • Kā jūs reaģējat, kad bērns strīdas vai mēģina iekaustīt vai iebiedēt citus bērnus, vai arī kad bērns aizvaino vai vaino jūs?
  • Vai varat atceraties kādu savā ģimenē vai draugu lokā, kas būtu uzvedies līdzīgi?
  • Kas jums ir grūtākais reaģējot uz bērnu, kurš uzvedas ambivalentā veidā?

 
 
Pages: 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11