foster.fairstartedu.us

Ir pieņemami, ka mazi bērni ir ziņkārīgi par atšķirīgajiem dzimumiem?

• Ir pieņemami un pilnībā normāli un veselīgi, ja mazi bērni izrāda interesi par atšķirīgajiem dzimumiem.
• Pat zīdaiņi ir ziņkārīgi par savu ķermeni.
• Gan zēni, gan meitenes ir ziņkārīgi par dzimumu un pētot un spēlējoties var rīkoties līdzīgi pieaugušo seksuālajai uzvedībai.
• Seksuālā uzvedība maziem bērniem ir normāla un veselīga. Tomēr, ja bērns ir pārņemts ar seksualitāti, tā var būt uzvedības problēmu vai seksuālas vardarbības pazīme.

Kāda seksuālā uzvedība ir pieņemama?

• Mazu bērnu masturbācija ir pieņemama un par to nebūtu jāsatraucas. Bērni pieskaras savam ķermenim, jo viņi ir ziņkārīgi un tas viņiem liek justies labi.
• Ja bērns šķiet pārāk aizrāvies ar masturbāciju (viņu nav iespējams novērst no tās), tā var būt uzvedības problēmu vai seksuālas vardarbības pazīme.
• Ir pieņemami, ja mazi bērni spēlē „dakteros” (lai parādītu citiem bērniem savas ķermeņa daļas).
• Kaili ķermeņi bērnos rada ziņkāri.
• Bērni var būt ieinteresēti vērot kā viņu vecāki pārģērbjas.
• Tāpat bērni var būt ziņkārīgi par sieviešu krūtīm un vēlēties tām pieskarties, īpaši, ja viņiem ir jaunāks brālītis vai māsiņa, kas tiek barots ar krūti.
• Bērni var kopēt pieaugušo seksuālo uzvedību, ko redzējuši mājās vai TV. Piemēram, bērni var kaislīgi apskauties vai gulēt viens otram virsū.

Pieaugušajiem būtu jāatceras, ka, ja pieaugušajiem šāda uzvedība šķiet seksuāla, tad bērni to uztver tikai kā rotaļāšanos.
 

Kā reaģēt uz šādu uzvedību?

• Ja bērns masturbē citu bērnu priekšā, paskaidrojiet, ka nav nekas slikts to darīt, bet tas jādara, esot vienatnē.
• Necērties bērnam pliķi un nesodiet viņu par šādu uzvedību.
• Centieties novērst bērna uzmanību. Atrodiet viņam citu interesantu nodarbi.
• Nerājiet bērnus, ja pamanāt, ka viņi vēro viens otra ķermeņus.
• Mierīgi novirziet viņus uz citu aktivitāti un parunājiet ar bērnu par to vēlāk.
• Pastāstiet bērnam, ka ir pieņemami izrādīt interesi par citu bērnu ķermeņiem, bet ir pieņemts, ka cilvēka ķermenis ir privāta lieta.
• Ja bērna uzvedība jūs satrauc, pajautājiet sev, kāpēc tas jūs satrauc. Ja izrādās, ka bērns zina vairāk detaļas, nekā viņam vajadzētu zināt, aprunājieties ar viņu un noskaidrojiet, kur viņš šo informāciju ieguvis.

Kā es bērnu varu mācīt par seksu?

• Nepaļaujieties uz skolu, ka tā mācīs jūsu bērnam par seksu. Veselības mācība skolās nebūs ātrāk kā 5.-6. Klasē, bet bērniem rodas jautājumi ilgu laiku pirms tam.
• Seksuālajai izglītībai jāsākas mājās, kad bērns vēl ir mazs.
• Nav neparasti, ka mazi bērni sāk uzdot jautājumus par seksu un domā, kā rodas bērni.
• Nekad nerājiet bērnu, ja viņš uzdot jautājumu par seksu. Ir dabiski, ka bērnus tas interesē.
• Ja bērniem ir jautājumi, neizvairieties no tiem. Atbildiet, izmantojot vārdus, ko viņi saprot.
• Mazi bērni parasti ir apmierināti ar vienkāršām atbildēm. Viņiem nav nepieciešamas detaļas. Vairāk informācijas jums būs jāsniedz, bērniem pieaugot.
• Varbūt jūs varat atrast grāmatas bērniem par šo tēmu. Lasiet tās kopā ar bērnu.
• Lūdziet padomu savam ārstam.
• Kad bērns kļūst 3 gadus vecs, viņi jau var iemācīties pateikt vārdus „loceklis” un „vagīna”. Izmantojiet šos vārdus attiecīgi bez kaunēšanās.
• Iemāciet savam bērnam, kas ir labs pieskāriens un kas – slikts. Ja kāds bērnam pieskaras sliktā veidā, viņam par to ir nekavējoties jāpastāsta kādam pieaugušajam.
• Turpiniet runāt ar bērnu par seksu, kad viņi kļūst vecāki. Tikai viena saruna par seksu nav pietiekama.
• Vecāku vērtībām un attieksmei pret seksu un seksualitāti ir liela ietekme uz to, ko bērns domā par seksu.

Atsauce (angļu valodā):
www.virtualpediatrichospital.org/patients/cqqa/toddlersandsex.shtml