Tēmas ievads
LOMAS UN ATTIECĪBAS SADARBĪBĀ AR JŪSU „DARBA DEVĒJU” Kā aprakstīts novērtēšanas anketā, ko izmantojāt uzsākot šo programmu, audžuģimenes aprūpes panākumi lielā mērā ir atkarīgi no jūsu sociālajiem kontaktiem, un visnozīmīgākās ir jūsu attiecības ar ierēdņiem, kuri pieņēma jūs darbā kā audžuģimeni. Tēma A – Sadarbība ar sociālo darbinieku
Sociālā darbinieka pienākums ir identificēt bērna problēmas un vajadzības sadarbojoties ar vecākiem, lai izvēlētos dzīvesvietas veidu un veidotu dzīves vietas ilgtermiņa plānu. Visi šie uzdevumi ir reglamentēti ar jūsu valsts likumiem. Sociālie darbinieki un audžuģimenes redz dzīvesvietu atšķirīgi. Sociālā darbinieka pienākums ir apskatīt bioloģisko ģimeni kā veselumu, un bieži viņi koncentrējas uz bioloģisko vecāku tiesībām un vajadzībām. Sociālais darbinieks arī ir saistīts ar likumdošanu un tiesas lēmumu (kā piemēram, bāriņtiesas lēmumu, ka bērns jāatgriež bioloģiskajā ģimenē). Jūs kā audžuģimene esat viens no daudziem gadījumiem, kurus vada sociālais darbinieks. Nereti tikšanās laiks var būt ļoti ierobežots, ņemot vērā lielo gadījumu skaitu. Citā gadījumā izaicinājums ir tajā, ka sociālā darbinieka darbavieta bieži tiek pārorganizēta un viņš/viņa maina darbu vai ieņemamo amatu. Tas ierēdņiem var radīt sarežģījumus ilgtermiņa un pietiekamu attiecību veidošanā ar audžuvecākiem. Audžuvecāki sevi kā bērna dzīvesvietu redz pavisam savādāk – viņi, protams, ir daudz tuvāki bērnam, viņa zina bērna problēmas un jūtas, un ir izveidojuši emocionālu saikni ar bērnu. Tas nepārprotami parāda, ka šādās divās pozīcijās var būt atšķirīgi viedokļi par to, kas ir iespējams un kas ir „bērna labākajās interesēs”. Audžuvecāku profesionālais uzdevums ir saprast šo divu pozīciju atšķirību un neuzskatīt to par kaut ko pārāk personīgu. Dažos gadījumos tas var būt ļoti izaicinoši, bet pētījumi norāda, ka bērns attīstās labāk, ja starp sociālo darbinieku un audžuvecākiem pastāv labas attiecības un izpratne. TĒMA PĀRDOMĀM
IETEIKUMI ATTIECĪBU VEIDOŠANAI AR SOCIĀLO DARBINIEKU
|