foster.fairstartedu.us

Jūsu darba mērķis nav „lai bērns būtu priecīgs visu laiku”. Ja jūs varat pakāpeniski mazināt bērna šķiršanās reakcijas intensitāti, jūs esat palīdzējis bērnam reaģēt adekvāti. Būt pilnīgi izsistam no līdzsvara nav ierasta situācija, bet justies nedaudz kautrīgam un būt jutīgam ir normāli – vienīgā atšķirība ir, cik intensīva ir šī reakcija. Pārmērīgas panikas reakcija, kad atstājat telpu nav normāla, bet raudāšana un neliela vilšanās sajūta, kad dodaties prom, ir pilnīgi normāla reakcija.
 

Šeit ir daži ieteikumi, ko varat izmantot. Tas, kas var būt palīdzošs, lielā mērā ir atkarīgs no individuālajām attiecībām starp darbiniekiem un bērnu. Tāpēc nemēģiniet darīt „pareizi”. Mēģiniet būt iejūtīgs, kombinējiet un veidojiet risinājumu pēc saviem ieskatiem, un katru dienu veiciet piezīmes par to, kā bērns reaģē uz jūsu centieniem.
 

IETEIKUMI AKTIVITĀTĒM

• Praktizējiet piecas „droša aprūpētāja uzvedības” dimensijas (skatīt 6. nodarbību, Iepazīšanās ar tēmu B: Drošas aprūpētāja uzvedības dimensijas). Ir grūti būt ar bērnu, kurš ir ļoti noslēdzies vai pastāvīgi jums pieķēries, nerīkojoties negatīvi. Jums regulāri jārunā ar kolēģiem par to, kā jūtaties, lai saglabātu dzīvesprieku pat, ja bērns nereaģē normāli.
• Izmantojiet fizisku kontaktu – fizisks kontakts, kā piemēram, bērna masāža vai bērna nēsāšana apkārt, stimulēs normālu piesaistes sistēmas funkcionēšanu. Esiet ļoti pacietīgi, var paiet mēneši vai gadi, līdz bērns sāks izrādīt normālu piesaistes uzvedību, kā piemēram, prieku saņemot apskāvienu, buču vai sēdēšanu klēpī. (Skatīt 5. nodarbību iedvesmai).
• Kontaktā ar bērnu esiet ekspresīvs, emocionāls un pat pārspīlējiet savu reakciju. Atkārtoti pavērojiet kā „Sastingušās sejas eksperimenta” pirmajā daļā māte izmanto balsi un ķermeņa valodu, mijiedarbībai ar bērnu.
• Parādiet bērnam, ka „vienmēr esat līdzās” un ziniet, ka bērnam ir lielāka vajadzība pēc drošības un jūsu klātbūtnes, nekā citiem bērniem.
• Bieži spēlējiet „paslēpes” ar bērnu. Šāda veida rotaļa palīdzēs bērnam tikt galā ar šķiršanos, kā priekpilnu un jautru aktivitāti. Tāpat šī aktivitāte palīdzēs bērnam veidot jūsu „vispārīgu esamību”, kas vienmēr ir līdzās, padarot bērnu mazāk atkarīgu no jūsu fiziskās klātbūtnes. Jūs arī varat slēpt objektus un ļaut bērnam tos meklēt – tas palīdzēs bērnam saprast, ka cilvēki un lietas ir turpat blakus pat, ja tās neredz vai nedzird.
• Ja bērns ir pietiekami vecs, lai saprastu, tā vietā, lai atstātu bērna istabu gulēšanas laikā, jūs varat spēlēt šādu spēli: bērnam ir jāliek jums „iet prom” no istabas, un jāsauc jūs, ja viņš sāk justies nobijies. Šādā veidā bērnam rodas sajūta, ka viņš kontrolē šķiršanos, nevis, ka kāds viņu vienkārši ir „pametis”. Jūs varat uzslavēt bērnu par to, ka viņš ir gana drosmīgs, lai liktu jums iet „prom no istabas” uz ilgāku laika periodu. Jūs varat piešūt auklu pie sava apģērba, lai bērns varētu jūs „pavilkt” atpakaļ. Šī rotaļa rada lielu jautrību!

Kad esat izlēmuši, kā kombinēsiet minētās metodes, pierakstiet tās, kā arī pierakstiet uz ko katrs bērns reaģē pozitīvi. Izmantojiet savu mobilo telefonu, lai veidotu īsus video klipus par jūsu aktivitātēm, un apskatot tās, mēģiniet saprast, kā bērni reaģē. Filmējiet pietiekoši tuvu, lai jūs varētu redzēt bērna seju un izteiksmi.