Tēma A: Ierobežojumi un pacietība pārejas periodā
Aprūpētāji bieži pārvērtē to, cik ilgs laiks nepieciešams bērnam, lai iejustos jaunajos apstākļos un sāktu veidot emocionālas saites ar audžuvecākiem. Jums būtu pirmais gads jāuztver kā pārejas periods, kura laikā bērns lielāko daļu savas enerģijas patērē, lai pielāgotos jaunajai situācijai. Ja bērns ir vecāks, tas var prasīt arī ilgāku laiku. Bērnam ir jāatpazīst visas savas sajūtas un domas, un tas ir ļoti izaicinoši.
 

Ja audžuvecāki ir satraukti, ka viņi nav pārāk labi un vēlas to pierādīt, viņi sāk skatīties tikai uz bērna progresu, uzliekot pārāk augstas prasības bērna uzvedībai, gaidot mīlestības izpausmes un strauju attīstības progresu. Daudz prātīgāk ir sākotnējo periodu uztvert kā labošanas periodu: bērnam ir nepieciešama atpūta, mierinājums, komforts un iecietība. Bērns piedzīvo krīzi.
 

Kā audžuvecāki jūs varat palīdzēt bērnam, ļaut tam izpaust savu reakciju – bērns var būt nepārtrauktā stresā, ļoti dusmīgs vai noskumis. Jūsu reakcijai jābūt mierīgai un laipnai, un bērna reakcijas nevajadzētu uztvert personīgi, jo tās ir normāla reakcija uz jaunu sarežģītu situāciju. Jums arī jābūt ļoti pacietīgam, neuzliekot bērnam pārāk daudz pienākumus, prasības vai gaidas Vissvarīgākais ir palīdzēt bērnam pierast pie jaunā aprūpētāja un vides. Jums nebūtu daudz jākoncentrējas uz jaunu prasmju mācīšanu bērnam šajā pārejas periodā.
 

Tēma B: Izvairieties būt šķirti no bērna un veidojiet drošu ikdienas rutīnu
Dažus pirmos mēnešus vajadzētu izvairīties fiziski šķirties no bērna. Vienam no vecākiem vienmēr būtu jābūt bērna tuvumā, un jums jāuztver bērns kā bērns, kuram nepieciešams tikpat daudz klātbūtnes un atbalsts kā mazam bērnam. Daudzi audžuvecāki stāsta, ka viņu audžubērni krituši panikā tikai tāpēc, ka palikuši vieni paši uz minūti. Pēc kāda laika tas pāries, bet, iespējams, pēc daudz ilgāka laika nekā jūs varat iedomāties, tāpēc esiet ļoti pacietīgi.
 
Nebūtu ieteicams pirmos mēnešus veikt daudz aktivitātes, brīvdienu izbraucienus un aicināt ciemos draugus vai citus ģimenes locekļus. Tas bērnam padarīs vēl grūtāku iejušanos. Mēģiniet daudzas dienas pavadīt esot divatā ar bērnu, darot ikdienišķas lietas kopā, un tikai pēc tam apsveriet domu kādu aicināt ciemos.
Aprūpētāji bieži pārvērtē to, cik ilgs laiks nepieciešams bērnam, lai iejustos jaunajos apstākļos un sāktu veidot emocionālas saites ar audžuvecākiem. Jums būtu pirmais gads jāuztver kā pārejas periods, kura laikā bērns lielāko daļu savas enerģijas patērē, lai pielāgotos jaunajai situācijai. Ja bērns ir vecāks, tas var prasīt arī ilgāku laiku. Bērnam ir jāatpazīst visas savas sajūtas un domas, un tas ir ļoti izaicinoši.
 

Ja audžuvecāki ir satraukti, ka viņi nav pārāk labi un vēlas to pierādīt, viņi sāk skatīties tikai uz bērna progresu, uzliekot pārāk augstas prasības bērna uzvedībai, gaidot mīlestības izpausmes un strauju attīstības progresu. Daudz prātīgāk ir sākotnējo periodu uztvert kā labošanas periodu: bērnam ir nepieciešama atpūta, mierinājums, komforts un iecietība. Bērns piedzīvo krīzi.
 

Kā audžuvecāki jūs varat palīdzēt bērnam, ļaut tam izpaust savu reakciju – bērns var būt nepārtrauktā stresā, ļoti dusmīgs vai noskumis. Jūsu reakcijai jābūt mierīgai un laipnai, un bērna reakcijas nevajadzētu uztvert personīgi, jo tās ir normāla reakcija uz jaunu sarežģītu situāciju. Jums arī jābūt ļoti pacietīgam, neuzliekot bērnam pārāk daudz pienākumus, prasības vai gaidas Vissvarīgākais ir palīdzēt bērnam pierast pie jaunā aprūpētāja un vides. Jums nebūtu daudz jākoncentrējas uz jaunu prasmju mācīšanu bērnam šajā pārejas periodā.
 

Pārejas periodā bērnam būt jāmācās ģimenes ikdienas rutīna. Palīdzēt bērnam izkļūt no haotiskā stāvokļa var, katru dienu atkārtojot vienu un to pašu vienā un tajā pašā laikā! Piemēram, lasīt vienu un to pašu vakara pasaku kaut vai simts reizes, var būt labs veids, kā parādīt, ka jūsu pasaule piedāvā drošu vidi, kurā dzīvot. Padomājiet kādas tradīcijas un mazas aktivitātes jūs varat radīt ikdienas dzīvē, lai veidotu bērnam paredzamu pasauli.
 
 
Pages: 1 2 3 4 5 6