Tēmas ievads B: Droša aprūpētāja uzvedības dimensijas

Kā vislabāk rīkoties, kad fokusējaties uz darbu ar attiecībām ar bērnu?

 

Tas nav par to ko jūs darāt (uzdevums), bet par viedu, kādā jūs to darāt (attiecību kvalitāte).

 

Tas kā jūs attiecaties pret bērnu (īpaši viņa pirmos divus dzīves gadus), ir mācīšanās process, kura laikā bērns iemācās, kā tikt galā ar šķiršanos un kā attiekties pret citiem cilvēkiem. To bērns iemācās no sava pirmā aprūpētāja (-iem), un mijiedarbība ar aprūpētāju veido bērna piesaistes iezīmes.


DROŠS BĒRNS – DROŠAS PIESAISTES IEZĪMES


Ja aprūpētājs izturas droši, bērns kļūst bēdīgs, kad aprūpētājs dodas prom, bet ne uz ilgu laiku. Jau ceturtajā nodarbībā mācījāmies, ka bērns drīz sāks rāpot prom un pavadīs daudz laika spēlējoties un pētot.
Mazi bērni ar labu aprūpētāju attīstīs drošas piesaistes iezīmes.
Bērnam pieaugot, tas attīstīs pozitīvu redzējumu par sevi, kā arī pozitīvu un uzticības pilnu attieksmi pret citiem pieaugušajiem, bērniem un aprūpētājiem. Bērns meklēs aprūpi un palīdzību, kad viņam tā būs nepieciešama.
Viņš ne tikai spēlēsies ar vienaudžiem, bet arī varēs atstāt spēļu biedru un atrast citu, kad viņu sāks garlaikot kāda aktivitāte. Bērns dos priekšroku tiem aprūpētājiem, pret kuriem jutīs lielāku piesaisti, kā arī veidos draudzību ar tiem vienaudžiem, kuri tam patiks. Kad bērns pieaugs, viņa sociālās attiecības labi funkcionēs, un viņš būs spējīgs iespējami daudz iemācīties gan skolā, gan citās institūcijās.
Tas iespējams tikai, ja aprūpētājs attiecas pret bērnu ar drošu pieeju.

KO NOZĪMĒ “DROŠA APRŪPE”? 


Zinātniski ir izpētīts, kas jādara aprūpētājam, lai nodrošinātu bērnam drošas attiecības un attīstītu bērnā drošas piesaistes iezīmes. Šeit ir pieci video un apraksti, lai to ilustrētu un izskaidrotu:

 

VIDEO 1
 

Ko aprūpētāji dara, lai sniegtu bērnam drošas attiecības un veidotu drošas piesaistes iezīmes bērnā:
Aprūpētāji bieži reaģē, kad bērns vēlas kontaktu. Aprūpētāji bieži uzņemas iniciatīvu, lai veidotu kontaktu un stimulētu bērnu. Viņi izmanto melodisku balsi un skaidru sejas mīmiku, lai izrādītu savas sajūtas. Aprūpētāji runā ar bērnu un mēģina rast acu kontaktu.

 

VIDEO 2
 

Ko aprūpētāji dara, lai sniegtu bērnam drošas attiecības un veidotu drošas piesaistes iezīmes bērnā:
Aprūpētāji izturas iejūtīgi. Viņiem ir uzdevumi (pabarot bērnu, apģērbt, dziedāt dziesmas vai veikt citas aktivitātes, utt.), bet viņi „nolasa” bērna sajūtas un veic uzdevumu piemērotā veidā: ja bērns ir noskumis, aprūpētājs mierina bērnu, velkot viņam kājās apavus, ja bērns ir priecīgs, apavu uzvilkšana kļūst par rotaļu utt. Būt iejūtīgam nozīmē nesekot striktiem noteikumiem, jūs motivējat bērnu, ņemot vērā to, kādas ir viņa tā brīža sajūtas.


 

VIDEO 3
 

Ko aprūpētāji dara, lai sniegtu bērnam drošas attiecības un veidotu drošas piesaistes iezīmes bērnā:
Aprūpētājs ir viegli pieejams bērnam, kad bērnam tas ir nepieciešams. Visi bērni no pieauguša aprūpētāja sagaida komfortu, atbalstu, aprūpi. Būt pieejamam nozīmē, ka bērnam ir viegli saņemt aprūpi un uzmanību, kad viņam tā ir nepieciešama. Nav citu nosacījumi palīdzībai, kā tikai – bērnam jūs esat nepieciešams, un viņam palīdzība nav jāgaida ilgi.


 

VIDEO 4 

Ja bērns ir dusmīgs, noskumis vai izmisis, aprūpētājs jūt līdzi bērnam, bet nedara to tā, kā bērns. Pat ja bērns ir priecīgs vai dusmīgs, aprūpētājs nekļūst priecīgs vai dusmīgs – aprūpētājs saglabā mieru. Aprūpētājs nerāj un nesoda bērnu. Aprūpētājs var būt stingrs, nekļūst dusmīgs, bet runā mierīgi. Bērns kļūs daudz nedrošāks, ja arī aprūpētājs kļūs dusmīgs brīdī, kad dusmīgs ir bērns.

 

VIDEO 5 

Aprūpētāji ir ieinteresēti tajā, kā jūtas un ko domā bērns, un viņi cenšas atspoguļot bērna izjūtas un domas. Aprūpētāji, pat vēl pirms bērns saprot vārdus, darot savu darbu, runā ar bērnu par to, ko viņš varētu domāt un kā viņš varētu justies. Piemēram, kad bērns paskatās uz aprūpētāju, uz to var reaģēt, sakot: „Re, tu tagad skaties uz mani, tas ir jauki. Es domāju, ka tu esi priecīgs, vai ne?” Vai, mainot autiņus, aprūpētājs saka: „Tīras autiņbiksītes Ir tik patīkami. Es redzu, ka tagad esi priecīgs!”. Šādā veidā bērns mācās saprast, kāda ir saistība starp valodu un sajūtām, kā arī bērns mācās saprast sevi un citus.

JAUTĀJUMI PĀRDOMĀM 


Ja jūs paskatāties uz normālu darba dienu ar bērnu: Kuru aktivitāšu veikšanā jūs varat pievērst lielāku uzmanību reaģējot uz bērna vēlmi pēc kontakta?
 

Savstarpējs kontakts: Vai katru dienu jūs pievēršat pietiekami daudz uzmanības, lai veidotu savstarpēju kontaktu ar bērniem (dziedāšana, spēlēšanās utt.). Kā jūs varat veidot savstarpēju kontaktu ar bērniem, veicot praktiskus uzdevumus?
 

Būt iejūtīgam: Padomājiet par ikdienas uzdevumu un to kā konkrēts bērns reaģē uz to, kas viņam būtu jādara (ēst, apģērbties utt.). Kāds ir labākais veids, kā motivēt šo bērnu veikt uzdevumu? Kādā veidā jūs varat būt iejūtīgs pret bērnu – kāda aprūpētāja uzvedība dos vislabāko rezultātu?
 

Būt pieejamam bērnam: Ja bērnam ir nepieciešama mūsu uzmanība vai palīdzība (nobijies, nedrošs, bēdīgs, cieš sāpes), cik ilgi viņam būtu jāgaida līdz mēs viņam ejam palīgā? Nav nekādu prasību no aprūpētāju puses, kā būtu jāuzvedas, lai saņemtu palīdzību; ja palīdzība ir nepieciešama, jūs to saņemat.
Ja ir daudz bērni un maz aprūpētāju, ko mēs varam darīt, lai pārvarētu šo problēmu tā, lai mēs būtu pieejami pēc iespējas vairāk?
 

Just kopā ar bērnu, nevis tā kā bērns: Kad bērns jūtas nekomfortabli, ir dusmīgs, runā pretī, ir nokaitināts vai kad viņam ir dusmu lēkme, kā bērna sajūtas ietekmē mūs un kā tās liek mums reaģēt? Kā mēs varam pievērst uzmanību tam, kas notiek ar mums, un būt mierīgi, stingri un laipni, pat ja bērns ir nesaprātīgs vai pārāk satraukts? Kādi bērni padara mūs dusmīgus un nokaitinātus? Kā mēs, pievēršot tam īpašu uzmanību, varam nejusties kā šie bērni?
 

Atspoguļot bērna domas un sajūtas: Kā mēs varam runāt ar bērnu, kamēr strādājam? Piemēram, kad mēs veicam uzdevumu, kas saistīts ar bērnu, mēs arī runājam par to, ko mēs redzam bērnā: “Tagad tu spēlēsies ar šo rotaļlietu; es redzu, ka esi nedaudz nobijies, jo nekad iepriekš neesi redzējis šo rotaļlietu. Ir labi, apskatīsim to kopīgi” vai “Tagad tu dzersi no savas pudelītes, tu esi patiesi izsalcis, ir tik labi paēst. Tas padara tevi priecīgu, vai ne?” utt.

 


IETEIKUMI AKTIVITĀTĒM


  • Padomājiet, kā jūs varat uzlabot attiecības ar bērniem (savstarpējs kontakts, iejūtība utt.).
  • Atrodiet ikdienas piemērus un diskutējiet, kā jūs varat veikt uzlabojumus darbam ar attiecībām.
  • Īpaši diskutējiet par to, kādas varētu būt problēmas darba ar attiecībām uzlabošanai (“mēs esam pārāk aizņemti, ir grūti uzsākt kaut ko jaunu, ir tik daudz bērni un tik maz aprūpētāju” utt.), kā arī diskutējiet par to, kā jūs varat pārvarēt šīs problēmas.
  • Diskutējiet par to, kā iepriekšējā negatīvā attieksme var aizkavēt jūs no droša aprūpētāja uzvedības praktizēšanas:
    • “Mani vecāki vienmēr mani bāra, kā lai es strādājot no tā izvairos?”
    • “Kā profesionāli jums jābūt profesionālām attiecībām ar bērniem”
    • “Mums nav daudz laika un enerģijas to darīt”
    • “Ja bērni sāks man pieķerties, viņi būs noskumuši, kad es došos prom, un arī es jutīšos skumji”

 

Katrai no šīm attieksmēm ir sava taisnība. Jebkurā gadījumā jums no tām jāatbrīvojas, jo tās nenes labumu bērnu attīstībai. Ja jūs nesaņēmāt pietiekoši labu aprūpi no saviem vecākiem, jums jāmācās būt par labu aprūpētāju, un jūs to varat.
Uzturēt personīgas attiecības ar bērniem un ļaut viņiem jums pieķerties, ir daļa profesionāla darba. Jā, bērni jutīsies skumji, kad dosieties prom, ja ļausiet viņiem sev pieķerties, bet tā ir daļa no dzīves un daudz nozīmīgāka bērniem, nekā, ja viņi nekad neiemācīsies labas attiecības ar aprūpētāju.
Darbā ar bez vecāku gādības palikušiem bērniem jūs arī esat “piesaistes figūra””.


PĀRDOMĀM


Padomājiet, kā jūs varat veikt darbu ar attiecībām, organizējot ikdienas aktivitātes savādākā veidā:

 

  • ‘Varbūt mums vajadzētu sadalīt savu darbu tā, ka mēs esam aizņemti daļu laika, kurā neesam ļoti pieejami, un atlikušo dienas daļu parādīt bērniem, ka tagad esam viņiem pieejami un mums ir laiks pievērst viņiem uzmanību’
  • ‘Uz vienu aprūpētāju ir daudz bērni, tāpēc uz kādu laiku visiem bērniem jāatrodas kopā grupās, savukārt citkārt mēs varam pievērst individuālu uzmanību katram bērnam. Piemēram, katru pēcpusdienu mēs veidojam aktivitātes, kad rūpējamies par vienu bērnu, kamēr pārējie bērni skatās’

DROŠS PAMATS UN PĒTĪŠANA: SPĒLĒŠANĀS UN SOCIĀLAIS KONTAKTS AR CITIEM


Ja bērns iemācās šķiršanos bez pārāk lielām bailēm, jūs esat viņam devis drošu pamatu.
 

Bērnam ar drošu pamatu nav jānopūla sevi ar bailēm par šķiršanos, raudot vai pieķeroties, jo viņš jūtas drošībā. Tātad, strādājot ar bērniem, jums vienmēr jāsāk ar klātesamību un izvairīšanos pārāk daudz pārvietoties.
Ja jūs paliksiet, kur esat, bērna tuvumā, bērns būs mierīgs un nebaidīsies, kad jūs dosieties prom.
 

Tikai tad, kad jūs sniedzat bērnam drošu pamatu, cita uzvedības sistēma var sākt darboties: pētīšanas sistēma.
 

Jūs “izslēdzat” piesaistes sistēmu, esot mierīgs un klātesošs, un automātiski “ieslēdzat” pētīšanas sistēmu.
Drošībā esošs bērns ar aprūpētāju, kura paliek tur, kur viņa ir, sāk attālināties no viņas, spēlējas ar rotaļlietām, mācās, izzina pasauli, ir ziņkārīgs, veido kontaktu ar citiem bērniem un veido mazus eksperimentus. To sauc par pētīšanas uzvedību, un tā ir ļoti nozīmīga bērna attīstībā. Veseli bērni pieķeras saviem aprūpētājiem tikai īsu brīdi, līdz viņi jūtas drošībā. Pēc tam viņi sāk spēlēties, pētīt utt. Tas ir vienīgais veids, kā viņi var mācīties par pasauli un kļūt motivēti vēlāk dzīvē mācīt un mācīties. Tātad drošībā esoši bērni iemācās daudz vairāk nekā nedroši bērni, kuri velta savu enerģiju, mēģinot izvairīties no šķiršanās. Piemēram, jūs ievedat bērnu jaunā grupā, kurā ir citi bērni. Vispirms bērns pieķersies pie jūsu kājas un raudās (piesaistes uzvedība), bet, ja jūs paliksiet tajā pat vietā un būsiet mierīgs, bērns aizrāpos prom no jums, spēlēsies ar rotaļlietām un veidos kontaktu ar citiem bērniem (pētīšanas uzvedība). Ja jūs piecelsieties un dosieties prom, bērns pārstās pētīt un nāks pie jums atpakaļ, pieķersies jums atkal, lai aizkavētu jūs no došanās prom (piesaistes uzvedība).