Tēmas ievads A: Uzdevumu izpilde un darbs ar attiecībām

Bērniem no jums ir jāmācās, kā veidot saikni ar aprūpētāju, just piesaisti tiem, kā darīt lietas un kā mijiedarboties ar citiem. Kļūstot par sociālu personu, bērni mācās no jums, kā jūs tiekat gala ar attiecībām.
 

Šajā izpratnē jūs kā profesionāļi esat visnozīmīgākā persona bez vecāku gādības palikušam bērnam.

 

Šiem bērniem nav vecāku, no kuriem mācīties, tāpēc viņi savā mācīšanās procesā paļaujas uz aprūpētājiem. To, ko viņiem būtu vajadzējis mācīties no saviem vecākiem, tagad viņi mācās no jums.
Reizēm tā ir papildus atbildība, bet arī dāvana: brīdī, kad jums veicas, jūs esat nodrošinājis bērnam drošu pamatu – pozitīvu pamatu viņa dzīvei.
 

Darīt to praksē nav viegli, ja esat atbildīgs par daudzu bērnu aprūpi, tāpēc paskatīsimies uz uzdevumiem:
 

Jūs darāt daudz praktiskas lietas: veidojat aktivitātes ar bērniem, apģērbjat bērnus, liekat viņu gulēt, mazgājat un maināt autiņus, utt. Tas ir nepieciešams, lai apmierinātu bērnu vajadzības (ēst, gulēt, darboties) un, lai veidotu dabisku dienas aktivitāšu ritmu. Kamēr jūs to visu darāt, jūs arī praktizējat darbu ar attiecībām: kamēr jūs ģērbjat bērnu, jūs arī runājat ar viņu, atbildat bērnam, saņemta bērna uzmanību, smaidāt un apmīļojat viņu, utt. Tas ir nepieciešams, lai bērns justos droši, lai veicinātu piesaisti un arī vispārīgas sociālas un emocionālas audzināšanas nolūkos.

Vienmēr ir grūti sabalansēt uzdevumus un attiecības. Pavērosim šos trīs video, kuros atspoguļoti dažādi veidi, kā sabalansēt uzdevumu veikšanu un darbu ar attiecībām. Visos trīs piemēros uzdevums ir viens un tas pats, bet veidi, kādā aprūpētājs attiecas pret bērnu, ir atšķirīgi

Sieviete pa kreisi fokusējas uz uzdevuma izpildi – mainot autiņus, viņa nepievērš īpašu uzmanību bērnam. Viņa ātri paveic uzdevumu un dodas pie nākamā bērna, bet bērns neiemācījās neko saistībā ar attiecībām ar citiem. Sieviete vidū arī maina autiņus, bet tajā pašā laikā viņa arī daudz runā ar bērnu un cenšas pievērst viņa uzmanību. Viņa spēj sabalansēt uzdevumu ar attiecību veidošanu; viņa paveic uzdevumu saprātīgā laikā un arī stimulē bērnu. Sieviete pa labi fokusējas tikai uz attiecībām, gandrīz aizmirstot, ka viņai ir uzdevums, kas jāpaveic. No otras puses, šis bērns daudz iemācās par koncentrēšanos, izjust prieku, cilvēcīgu kontaktu. Iespējams, šī aprūpētāja bērnam ļoti daudz iemāca par to veidot attiecības.

JAUTĀJUMI 
  • Kas jums ir visnozīmīgākais vai visvajadzīgākais– kā mēs sabalansējam uzdevumus un darbu ar attiecībām audžuģimenē?
  • Kā jūs sabalansējas uzdevumu izpildi un darbu ar attiecībām savā ģimenē? Kā to darīja jūsu vecāki?
  • Kāpēc audžuģimenē ir tieši tāds balanss – vai tas ir tāpēc, ka “es tā daru vienmēr”, vai tāpēc, ka “es esmu ļoti aizņemts”?
  • Kādas ir problēmas uzdevumu un darba ar attiecībām sabalansēšanā?
  • Kā jūs rodat balansu starp “nodrošinot laiku un uzmanību vienam bērnam” un “nodrošinot uzmanību visiem bērniem”? Ja jums ir daudz bērni, vienmēr ir grūti izlemt, cik daudz uzmanības pievērst vienam bērnam un cik daudz visiem bērniem.
  • Ko jūs varat darīt, lai praktizētu pēc iespējas vairāk darbu ar attiecībām, kamēr veicat praktiskus uzdevumus?

PĀRBAUDES PUNKTI IZPRATNEI 

• Kāpēc profesionāli aprūpētāji ir visnozīmīgākās personas bez vecāku gādības palikušiem bērniem?
• Kas ir svarīgi brīdī, kad koncentrējaties uz uzdevumu izpildi?
• Kas ir svarīgi, kad koncentrējaties uz darbu ar attiecībām?
• Kas ir sarežģīti veicot abus divus vienlaicīgi?
 

Novērojiet un pierakstiet vai izmantojiet sava mobilā telefona video kameru, lai nofilmētu: kā jūs veicat ikdienas praktiskos uzdevumus. Apskatiet video un diskutējiet, kā jūs varat veidot attiecības ar bērnu, kamēr veicat praktisko darbu. Pamaniet un diskutējiet par to, kā dažādās ikdienas situācijās jūs dažkārt praktisko uzdevumu uzskatāt par visnozīmīgāko savukārt citkārt par nozīmīgāku jūs uzskatāt darbu ar attiecībām.

 

“Es vairs neizdaru izvēli starp nodarbošanos ar bērnu un uzdevumu izpildi. Šajā nodarbībā es iemācījos šos abus uzdevumus veikt vienlaicīgi. Esmu mierīga un bērnam ir jautri. Tādā veidā es varu spēlēt spēles ar viņiem un viņi var mani apskaut. Bērni zina, ka būšu viņiem blakus, lai arī kas notiktu.”
Kāda darbinieka stāstītais

 

 

Pages: 1 2 3 4